[par to, kā kurbads taisās iet pasaulē laimi meklēt un veikt lielākus varoņdarbus. bet naktī pirms aiziešanas viņš noklausās kukaiņu sarunu un uzzina, ka trīs nokautie milži bija raganu vīri un tagad raganas grib viņam un brāļiem atmaksāt un ar savām burvībām viņus nomaitāt...]
Maldu ugunis dedz Vētru sauc Krēslas palagus sedz Mežu tumsā tin Pēdas jauc
Par avotu kļūsti Liec slāpēm tos mākt Kad kāri tie dzers Trejgalvja bendēm Būs atmaksāts
- "tam avotam pāri krustu cirtu Kas te dzertu - tūdaļ mirtu!"
Ļaunas zīmes bur Indevi vāri Kaula adatu dur Zirnekļa tīklu ceļam velc pāri
Par pļavu mežmalā kļūsti Liec miegam tos mākt Kad saldi tie gulēs Sešgalvja bendēm Būs atmaksāts
- "tai pļavai pāri krustu cirtu Kas te nāktu - tūdaļ mirtu!"
- "ko var man raganas padarīt? Jau divas guļ savās asinīs!"
Lai divas nomācis, trešo jau tev neuzveikt Nav vēl izgājis no viņas nagiem neviens dzīvs un sveiks
Pār īsu brīdi nāk čūska šņākdama Spārnus vēzdama, indi spļaudama
- "ne jau tāds mošķis kļūs man par biedu Trīs saujas dzirksteļu rīklē tai sviedu!"
