Ar rīta sauli debesīs
Sāk arājs pirmo vagu dzīt
Nadravas melnajā, zemē rūkdams, iet lemess
Sembas smilšainos krastos
Nāk ļaudis dzintaru lasīt
Tiks rotās tas kalts – Baltijas zelts!
Un Vārmē vai Skalvā
Būs alus vienmēr galdā
Ir gaidīts viesis sētā
Gan Galindā, gan Bārtā
Drosmīgas ciltis
Neizbrienami purvi
Necaurejami meži sargā šo zemi
Un sirmajie dievi
Strautos un pļavās
Ozolu svētbirzīs zaļās
ŠEit visur tie ir!
Sudāvas tumšajos silos
Kur vilku bari siro
Vēl mednieks pēdas dzen
Tas bija viss tik sen
Bet no tā vairs nekā nav
Pīšļi un prauli, smiltis un kauli
Senprūsija
Baltu slava un gods tā reiz bija
Varoņus izauklēja
Par viņu tie asinis lēja
Senprūsija
Senču asins te lija
Par savu dzimtu un sētu
Un mūsu ticību svētu
Lai arī no tā vairs nekā nav
Kā vien pīšļi un prauli
Mūsu sirdīs viņa vienmēr būs
Jo atmiņas, tās neizzūd
