Tas bija pirmas latviesu strelnieku uzvaretas kaujas
1915.gada 29.oktobri un 23.novembri, kas palidzeja apturet
vacu armijas virzisanos uz prieksu. 1.Daugavgrivas strelnieku
bataljona pirma rota virsnieka Fridriha Brieza vadiba
sakava cetrreiz lielakus vacu spekus.
Nakti vismelnaka dzimat
Jus, ielu un renstelu zenki
Un tomer jus esat lieli
Jo Jus pirmie gajat gaismas sviduma vaja
Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem
No nameliem sikiem un greiziem
Pretim smaidosai Misai un Iecavai
Ar vienu domu -
Aizsargat celu uz Rigu.
Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem
Pirma, mirdzosa, veiksma.
Dzirdiet, ka kauju gajejai pirmajai rotai
Un vinas vadonim Briedim
Soli, no purvajiem kapdamies, muziba iedim.
" Ei, puikas, kur gribat Jus list ta,
mes zinam tas vietas, staviet,
tur purvs prieksa un nave!"
Bet Jus tikai uzsitat knipu un teicat:
" Ei, cali, ne viri" -
un pari purvam tai nakti Jus lidat
bez rimas,
jo Jusu ienaids un sikstums
parverta vizosa grida purvu dunaino ravu.
Bet tagad es saku, lai kur es stavu,
No Kekavas , Juglas un Tirela es jutu
Ieplustam sevi divainu stravu,
Kas like manai sirdij un muskuliem augsup tiekties
Un es kliedzu:" Pieminiet Misu un Iecavu,
Pieminiet savus pulkus, visus astonus!"
Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem
Ta parverta strelnieku asinis teiksma;
Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem
Pirma, mirdzosa un veiksma!
