Tas ir svētais uguns krusts Ieausts priesteru jostās Tā ir dieva pērkona zīme Kas mūsu karogu rotā Karogu, zem kura mēs dzimstam un mirstam Karogu, zem kura mēs stāvam ar ieročiem rokās
Mēs stāvam kopā kā viens Par tēvzemi savu Mēs neiesim liekties, mēs varam tik lūzt Jo kā gan citādi tu vari Par zemgaļu kareivi saukties Ja neesi ļāvis asinīm savām Cauri šai zemei plūst!
Svētais ugunskrusts Dod mūsu sirdīm savu uguni just!
Un nav ļauts tev nodrebēt, kad blakus kritīs brālis Ne raudāt un lūgties, kad ienaidnieks cērt Ko tad teiks tavi vēl nedzimušie dēli Vai vispār šai zemē tiem piedzimt būs vērts?
Bet tagad man notrīs lepnumā sirds Kad uz savas senču zemes es stāvu Nav velti viņu asins te liets Vēl ugunskrusts mūsu karogā kvēlo!
